Ik rītu termometra stabiņš atgādina – ziema vairs nav aiz kalniem, sākoties vēsākam laikam aiz loga, vēlamies, lai mājās būtu silti un mājīgi. Par to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu siltumapgādei siltums tiek ražots videi drošā veidā, šaubu nav, bet kāda situācija ir individuālajās mājās?

Pašvaldības SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts” pieredze atkritumu apsaimniekošanas jomā ir jau vairāku desmitu gadu garumā – ieguldīts liels darbs un šobrīd redzami arī rezultāti – izveidota ne tikai mūsdienīga atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra, bet ir panākts, ka nu jau 95 % no pilsētas iedzīvotājiem ir iesaistījušies pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu regulāru apsaimniekošanu. Tomēr jāsecina, ka dažiem iedzīvotājiem trūkst izpratnes par atkritumu nepareizas apsaimniekošanas ietekmi uz vidi, arī tiem, kuri līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir noslēguši. Šoreiz ne par to, ka atkritumi tiek izmesti tam neparedzētās vietās, bet gan par to dedzināšanu.

Ja atkritumus apsaimniekojam pareizi – tie nerada draudus apkārtējai videi – sadzīves atkritumus, ko nav iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, jāievieto tam paredzētos konteineros, bīstamie un videi kaitīgie atkritumi jāatdala no citiem atkritumiem un jānodod atsevišķi – šķietami vienkārši un saprotami. Diemžēl bieži vērojama pretēja situācija – iestājoties vēsākam laikam, gaisā virmo nepatīkams aromāts no kūpošajiem individuālo māju skursteņiem, un ir skaidrs, ka krāsnīs un apkures iekārtās netiek dedzināta tikai malka vai cits kurināmais, bet arī atkritumi, savukārt piemājas konteiners stāv tukšs. Vai tiešām šādas rīcības motīvs ir zināšanu trūkums vides aizsardzības jautājumos, vai iespējamais ietaupījums uz atkritumu izvešanas rēķina?

Ar 100 % pārliecību varam apgalvot – vienalga kādā daudzumā, nekas nevar būt ļaunāks, kā dedzināt plastmasu un citus sadzīves atkritumus savas mājas krāsnī vai ugunskurā. Zemā temperatūrā atkritumus nevar sadedzināt, nepiesārņojot vidi. Redzamo atkritumu sadedzināšana tiek pārvērsta citos – neredzamos, bet daudz bīstamākos atkritumos, kas slēpti negatīvi ietekmēs ilgtermiņā ne tikai mūsu, bet arī nākamo paaudžu veselību. Kaitīgie ķīmiskie savienojumi nonāk ne tikai elpceļos, bet agrāk vai vēlāk ar nokrišņiem arī augsnē, kā arī uz kokiem, krūmiem un zālājiem.

Lai gan degšanas produktu kaitīgās sekas izpaužas pietiekami lēni, lai tās tieši saistītu ar dūmiem – tas nemazina dedzināšanas kaitīgumu. Viena no draudīgākajām un pazīstamākajām indēm, ko rada nepilnīga sadegšana, ir dioksīns. Tas gaisā nenoārdās, bet uzkrājas dabā un dzīvajos organismos. Dioksīns izraisa dažādas saslimšanas – veicina ļaundabīgo audzēju rašanos, alerģiju veidošanos, kā arī bojā endokrīno un reproduktīvo sistēmu. Bez dioksīna, rodas vēl daudzu citu indīgu vielu blakusproduktu, kas rada draudus veselībai un dzīvībai, un to rašanās ir atkarīga no dedzināmā materiāla sastāva. Tikai un vienīgi speciālās rūpnieciskās iekārtās, kur degšanas temperatūra sasniedz plus 1000 grādus un degšanas process tiek kontrolēts, kā arī sadedzināto atkritumu izneši tiek filtrēti vairākkārt, cauri speciāliem filtriem, kas nodrošina, ka atkritumi tiek sadedzināti videi un ikvienam no mums nekaitīgā veidā, turklāt ar pievienoto vērtību – radot enerģiju.

Jāsaprot, ka līdzatbildīgi esam mēs visi – nav iespējams nesvarīgs izraisītā kaitējuma apmērs, tāpēc nemēģināsim ietaupīt līdzekļus uz sava, savu bērnu un īpašuma drošības rēķina, lieku reizi neizvedot atkritumus, bet tos sadedzinot.

Paldies visiem, kuri atkritumus apsaimnieko, neradot apdraudējumu citiem un atgādinām – atkritumu izvešana ir tikai viena zvana attālumā.