Mērķtiecīgi sadarbojoties Ventspils pilsētas domei, PSIA “Ventspils siltums” un PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”, radīts atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas plāns, kas paredz Ventspilī radīt no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu jeb katlu māju, kas tiks kurināta izmantojot no sadzīves atkritumiem radītu kurināmo. Šobrīd Vides pārraudzības Valsts birojs pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu un Ventspils iedzīvotāji aicināti uz sākotnējo sabiedrisko apspriešanu.

2004. gadā Vārves pagastā ekspluatācijā tika nodots mūsdienīgs, videi drošs atkritumu poligons “Pentuļi”. Sākotnēji poligona galvenā funkcija bija – videi un cilvēka veselībai saudzīgā veidā apglabāt ikdienā radušos atkritumus. Kopš poligona darbības uzsākšanas ir mainījušās prasības pret atkritumu pārstrādi, otrreizēju izmantošanu un reģenerāciju, tādēļ jau tika realizēti vairāki investīcijas projekti esošās infrastruktūras pilnveidošanai un modernizācijai, taču ņemot vērā arvien pieaugošās Eiropas Savienības prasības poligona apsaimniekošanai, kas paredz, ka sākot ar 2030. gadu varēs apglabāt tikai 10% no ievestajiem atkritumiem (līdz 2020.gada jūlijam 50%, bet pēc 2020.jūlija 35%) bija nepieciešams rast risinājumu, kā lietderīgi un mūsdienīgi izmantot ikdienā radušos sadzīves atkritumus, pārveidojot tos par resursiem un neapglabāt vispār.

Kopējais sadzīvē radītais atkritumu apjoms Latvijas teritorijā ir vidēji 1,62 miljons tonnu gadā, no kura lielāko īpatsvaru kopējā atkritumu apjomā veido tieši nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms. Apglabāto atkritumu apjoms veido  aptuveni 80 % no kopējā sadzīvē radušos atkritumu apjoma, kas vērtējams kā ļoti augsts, tādēļ nepieciešams nodrošināt ne tikai atkritumu dalītu vākšanu, bet arī veicināt atkritumu pārstrādes un reģenerācijas ar enerģijas atguves palielināšanos un apglabāto atkritumu apjoma samazināšanos.

Kurināmā, kas iegūts no atkritumiem (NAIK), izmantošana katlumājā ir plaši izplatīta Eiropā – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Itālijā, Francijā, Nīderlandē un citur. Tas saistīts ar augsto dabas resursu nodokli atkritumu apglabāšanai, kas arī Latvijā turpmāko trīs gadu laikā palielināsies par pusi – ja tagad par poligonā apglabātajiem atkritumiem maksājam 25 EUR/t, tad jau 2020. gadā 50 EUR/t.

Raugoties perspektīvā, lai radītie atkritumi nebūtu problēma, bet resurss siltuma un elektrības ražošanai tika lemts, ka Ventspilī nepieciešams uzstādīt NAIK reģenerācijas iekārtas.

Idejas īstenošanā ļoti svarīgs aspekts ir apkārtējās vides aizsardzība, ES izvirza ļoti stingras prasības šādām iekārtām – lai tās darbotos saudzīgi un būtu draudzīgas dabai, tādēļ iekārtu uzstādīšanai nepieciešams Vides pārraudzības Valsts biroja  ietekmes uz vides novērtējums, kas šā gada 11. septembrī ir pieņēmis lēmumu Nr.41 par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtas uzstādīšanai un ekspluatācijai Ventspilī, Talsu ielā 69.

Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana paredzēta šā gada 4. oktobrī plkst. 17:30 Ventspils galvenajā bibliotēkā 2. stāvā, Akmeņu iela 2. Publiskā apspriešana ir reglamentēta procedūra, kuras gaitā ikviens pilsētas iedzīvotājs ir iesaistīts nozīmīgu projektu apspriešanā. Tādējādi projekta autoriem ir iespēja noskaidrot sabiedrības viedokli, ņemt vērā piedāvājumus un komentārus. Apspriešanā var piedalīties ikviens interesents.

Jaunās NAIK katlu mājas atrašanās vieta paredzēta Talsu ielā 69, 7300 m² lielā zemes gabalā.

Projektēšanas darbus plānots uzsākt 2019.gada sākumā, savukārt būvdarbus jau  2019.gada vidū un darbības uzsākšana paredzēta 2020. gada otrajā pusē. Tehnoloģiskās iekārtas tiks izvietotas slēgtā ražošanas ēkā (jeb katlu  mājā), iegūtā siltumenerģija tiks novadīta centralizētajā siltumapgādes tīklā, bet iegūtās elektroenerģijas tiks izmantota NAIK reģenerācijas iekārtu un Ventspils siltums katlumāju pašpatēriņam.

No atkritumiem iegūtais kurināmais uz katlu māju tiks piegādāts ar autotransportu slēgtos konteineros kā beramkrava, tādējādi  izslēdzot  smaku izplatību. Kurināmā pieņemšana paredzēta slēgtā telpā, kurā būs izvietots ielādes bunkurs ar iekraušanas mehānismiem. Kurināmā uzglabāšana ārpus katlu  mājās telpām nav paredzēta, līdz ar to smaku izplatība apkārtējā teritorijā tiks maksimāli ierobežota. Sadedzinot NAIK veidosies dūmgāzes, iekārtās ir paredzēta vairāku posmu dūmgāzu attīrīšanas sistēma, kas ir ar visaugstākajām vides aizsardzības prasībām, lai  dūmgāzu  attīrīšanas pakāpi  nodrošinātu atbilstoši noteiktajiem  robežlielumiem ar krietnu drošības rezervi. Dūmgāzu filtru sistēma ierobežos piesārņojošo vielu  emisiju  un  smaku izplatību. Dedzinot NAIK, atmosfērā emisiju izplūde ir daudzkārt mazāka kā tradicionālajās katlu mājās, kurās tiek sadedzināta biomasa vai fosilie kurināmie, tādas kā akmeņogles, mazuts, gāze u.c. Lai novērotu atmosfēras emisijas daudzumu, dūmgāzu sistēma tik novērota nepārtrauktā online režīmā.

Plānotās projekta izmaksas sastāda ap 15 milj. EUR, no tiem 9 milj. EUR būs ES līdzfinansējums.

Atkritumu izmantošana enerģijas saņemšanai ir ļoti svarīgs jautājums, jo saistīts ar vairākiem aspektiem – apkārtējās vides aizsardzību, siltumapgādi un ar Ventspils enerģētisko neatkarību.